Aktualitātes
25.02.2013. Kalnu slēpotāju sasniegumi Eiropas Jaunatnes olimpiskajās dienās Brašovā
Kā jau iepriekš minēju, Apeksieši: Liene, Krista un Armands izcīnīja ceļazīmi un iespēju sevi pierādīt un gūt pieredzi lieliskā pasākumā Rumānijā. Nu jaunieši ir atpakaļ un es jau iepriekš Lūdzu Lieni Bondari sagatavot kādu " pastāstiņu " arī pārējiem Apex līdzjūtējiem par to kā Apeksiešiem un tieši kalnu slēpotājiem tur gāja un uzreiz painformēšu, ka nākamie kandidāti uz šādām spēlēm pēc 2 gadiem varētu būt Madara un Elvis :)
Liene Bondare :
Ik pēc diviem gadiem jaunieši no visas Eiropas sabrauc kopā un noskaidro labākos Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē. Kalnu slēpošanas disciplīnai tika izvirzīti labākie jaunieši no Latvijas – Miks Zvejnieks , Agnese Āboltiņa un arī 3 labākie ‘’Apex’’ kluba braucēji es (Liene Bondare) , Armands Zariņš un Krista Vitkovska. Šajā gadā mūs viesmīlīgi uzņēma Rumānijas kūrortpilsētā Brašova.
Armands Zariņš un Krista Vitkavska kopā ar komandu lidoja no Latvija , taču es ar pārējiem diviem olimpiešiem devos pēc mūsu finišiem Pasaules Čempionātā. Ierodoties Rumānijā mūs uzņēma ļoti laipni. Olimpiskā pilsētiņa un dzīvošana bija 15 km attālumā no brašovas . Dzīvojām greznā viesnīca kopā ar pārējiem Latviešu sportistiem un citām 11 dalībvalstī. Vienmēr gaisā virmoja sportiska un draudzīga gaisotne. Sapazināmies tuvāk gan ar Latvijas labākajiem sportistiem citos sporta veidos , kā arī citu valstu dalībniekiem.
Jau pirmajā dienā devāmies uz kalnu trenēties un kalna
sagatavotība mūs diezgan ļoti pārsteidza , labā nozīmē. Vakarā notika Olimpisko spēlu atklāšana . Roku rokā un cits aiz cita iesoļojām atklašanas stadionā , virs galvas plivinot Latvijas karogu. Dodot zvērestu par godīgu piedalīšanos sacīkstēs mēs iesākām šis Eiropas Olimpiskās jauniešu spēles .
Nākamjā dienā uz starta giganta disciplīnā stājās Latvijas labākās kalnu slēpošanas meitenes. Pēc pirmās trases es ierindojos 41. vietā , atpaliekot 7 sekundes no pirmās vietas . Agnese Āboltiņa ierindojās 48. pozīcijā atpaliekot 8 sekundes no pirmās vietas . Krista Vitkovska no pirmās vietas atpalika 9 sekundes . Taču otrais brauciens mainīja visus rezultātus . Kārtīgi saņēmušas uz starta mēs vēlreiz mēģinājām pierādīt sevi . Šajā braucienā es atpaliku tikai 4 sekundes no pirmās vietas , kas kopumā man nostiprināja 33. pozīciju. Krista Vitkovska pacēlās uz 41. vietu , taču Agnese Āboltiņa trases sākuma daļā izkrita.
Pēc meiteņu finišiem , nākamajā dienā norisinājās zēnu giganta disciplīnas sacensības. Abi latviešu zēni otrajā trasē krita un līdz ar to nefinišēja.
Bija pienākusi kārta meiteņu slaloma disciplīnas sacensībām. Ar 59 nummuru es devos trasē , taču jau 5 vārtos, kur netikai es , bet arī Krista Vitkovska sakļūdījāmies un nācās izstāties. Agnesei Āboltiņai veicās labāk , un divu trašu kopsummā ierindojās 39. vietā , koplaikā atpaliekot 11 sekundes no pirmās vietas.
Zēniem slalomu sacīkstes bija īpaši interesantas . Jo pēc pirmās trases Miks Zvejnieks ierindojās 29. pozīcijā , kas deva iespēju viņam startēt kā otrajam braucējām 2. trasē , kurā viņš uzstādija piekto labāko laiku un ierindojās 10. vietā, atpaliekot tikai 3,5 sekundes no pirmās vietas. Armands Zariņš arī uzrādija labus rezultātus, kopsummā ierindojoties 33. pozīcijā.
Individuālās disciplīnas bija beigušās un laiks bija komandu sacensībām. Ta kā kalnu slēpošana ir individuālais sporta veids, tad šīs sacīkstes vairāk uztvērām priekam, taču tas nenozīmē ka kārtīgi necīnījāmies. Mūsu komanda sastāvēja no manis , Mika Zvejnieka , Agneses Āboltiņas un Armanda Zariņa , Krista Vitkovska bija rezervistos. Kopā bija 16 valstis un 16 komandas. 4 komandas cīnijās kvalifikācijā lai tiktu uz sacīkstēm . Latvieši bija vieni no tiem. Kā pirmie mēs stājāmies uz starta pretīm Ungāru komandai . Es trasē devos pirmā un smagā cīņā ieguvu pirmo punktu Latvijas labā . Aiz manis uzreiz brauca Miks Zvejnieks kurš arī apsteidza savu Ungāru pretinieku . Armands Zariņš un Agnese Āboltiņa trasē nokrita , bet tākā es un Miks bijām uzrādījuši labāko meiteņu un labāko zēnu laiku tad mēs kvalificējāmies uz nākamo braucienu . Dodoties uz startu satraukums bija daudz lielāks , jo mums bija jāstājas pretim ar Austriešu komandu . Es devos trasē cīnoties ar Austriešu meiteni kura pirmajā dienā uzvarēja giganta disciplīnas sacīkstes . Nepametu cīņu līdz finiša līnijai , tomēr Austriete finišā bija labāka. Miks Zvejnieks stājās pretim labākajam Austrijas braucējam Marco SCHWARZ. Līdz trases vidus daļai abi gāja pilnīgi vienā solī , taču beigās Miks izvirzījās vadībā . Kas deva rezultātu 1:1. Un pēkšņi visas dalībvalstis un skatītāji bija ar atplestām acīm un mutēm! Aplausi un apsveikuma vārdi vēl 2 dienas slavēja Miku par šo rezultātu. Agnese un Armands nepadevās un cīnijās līdz beigām , taču Latvijas komandai nācās piekāpties Austriešiem un kopā ierindojās 9. vietā .
Ne tikai slēpošanā, bet arī citos sporta veidos sacīkstes bija beigušās un tas nozīme ka jau atkal visi tikāmies lielajā stadionā , bet šoreiz , lai klausītos noslēguma ceremonijas runu. Pēc noslēguma vārdiem sākās maza diskotēka un visi sportisti sāka mainīties ar katras valsts piespraudītēm vai suvenīriem .
Tā bija neaizmirstama nedēļa . Dzīvot kopa un sacensties ar labākajiem Eiropas jauniešu sportistiem bija interesants un neaizmirstam piedzīvojums . Ieguvām lielisku pieredzi un arī mazu ieskatu uz šāda veida sacīkstēm . Domāju , ka gandrīz vsiem sportistiem šis notikums deva vēl lielāku gribasspēku cīnities par biļeti uz Olimpiskajām spēlēm Sočos .
Kā jau iepriekš minēju, Apeksieši: Liene, Krista un Armands izcīnīja ceļazīmi un iespēju sevi pierādīt un gūt pieredzi lieliskā pasākumā Rumānijā. Nu jaunieši ir atpakaļ un es jau iepriekš Lūdzu Lieni Bondari sagatavot kādu " pastāstiņu " arī pārējiem Apex līdzjūtējiem par to kā Apeksiešiem un tieši kalnu slēpotājiem tur gāja un uzreiz painformēšu, ka nākamie kandidāti uz šādām spēlēm pēc 2 gadiem varētu būt Madara un Elvis :)
Liene Bondare :
Ik pēc diviem gadiem jaunieši no visas Eiropas sabrauc kopā un noskaidro labākos Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē. Kalnu slēpošanas disciplīnai tika izvirzīti labākie jaunieši no Latvijas – Miks Zvejnieks , Agnese Āboltiņa un arī 3 labākie ‘’Apex’’ kluba braucēji es (Liene Bondare) , Armands Zariņš un Krista Vitkovska. Šajā gadā mūs viesmīlīgi uzņēma Rumānijas kūrortpilsētā Brašova.
Armands Zariņš un Krista Vitkavska kopā ar komandu lidoja no Latvija , taču es ar pārējiem diviem olimpiešiem devos pēc mūsu finišiem Pasaules Čempionātā. Ierodoties Rumānijā mūs uzņēma ļoti laipni. Olimpiskā pilsētiņa un dzīvošana bija 15 km attālumā no brašovas . Dzīvojām greznā viesnīca kopā ar pārējiem Latviešu sportistiem un citām 11 dalībvalstī. Vienmēr gaisā virmoja sportiska un draudzīga gaisotne. Sapazināmies tuvāk gan ar Latvijas labākajiem sportistiem citos sporta veidos , kā arī citu valstu dalībniekiem.
Jau pirmajā dienā devāmies uz kalnu trenēties un kalna
sagatavotība mūs diezgan ļoti pārsteidza , labā nozīmē. Vakarā notika Olimpisko spēlu atklāšana . Roku rokā un cits aiz cita iesoļojām atklašanas stadionā , virs galvas plivinot Latvijas karogu. Dodot zvērestu par godīgu piedalīšanos sacīkstēs mēs iesākām šis Eiropas Olimpiskās jauniešu spēles .
Nākamjā dienā uz starta giganta disciplīnā stājās Latvijas labākās kalnu slēpošanas meitenes. Pēc pirmās trases es ierindojos 41. vietā , atpaliekot 7 sekundes no pirmās vietas . Agnese Āboltiņa ierindojās 48. pozīcijā atpaliekot 8 sekundes no pirmās vietas . Krista Vitkovska no pirmās vietas atpalika 9 sekundes . Taču otrais brauciens mainīja visus rezultātus . Kārtīgi saņēmušas uz starta mēs vēlreiz mēģinājām pierādīt sevi . Šajā braucienā es atpaliku tikai 4 sekundes no pirmās vietas , kas kopumā man nostiprināja 33. pozīciju. Krista Vitkovska pacēlās uz 41. vietu , taču Agnese Āboltiņa trases sākuma daļā izkrita.
Pēc meiteņu finišiem , nākamajā dienā norisinājās zēnu giganta disciplīnas sacensības. Abi latviešu zēni otrajā trasē krita un līdz ar to nefinišēja.
Bija pienākusi kārta meiteņu slaloma disciplīnas sacensībām. Ar 59 nummuru es devos trasē , taču jau 5 vārtos, kur netikai es , bet arī Krista Vitkovska sakļūdījāmies un nācās izstāties. Agnesei Āboltiņai veicās labāk , un divu trašu kopsummā ierindojās 39. vietā , koplaikā atpaliekot 11 sekundes no pirmās vietas.
Zēniem slalomu sacīkstes bija īpaši interesantas . Jo pēc pirmās trases Miks Zvejnieks ierindojās 29. pozīcijā , kas deva iespēju viņam startēt kā otrajam braucējām 2. trasē , kurā viņš uzstādija piekto labāko laiku un ierindojās 10. vietā, atpaliekot tikai 3,5 sekundes no pirmās vietas. Armands Zariņš arī uzrādija labus rezultātus, kopsummā ierindojoties 33. pozīcijā.
Individuālās disciplīnas bija beigušās un laiks bija komandu sacensībām. Ta kā kalnu slēpošana ir individuālais sporta veids, tad šīs sacīkstes vairāk uztvērām priekam, taču tas nenozīmē ka kārtīgi necīnījāmies. Mūsu komanda sastāvēja no manis , Mika Zvejnieka , Agneses Āboltiņas un Armanda Zariņa , Krista Vitkovska bija rezervistos. Kopā bija 16 valstis un 16 komandas. 4 komandas cīnijās kvalifikācijā lai tiktu uz sacīkstēm . Latvieši bija vieni no tiem. Kā pirmie mēs stājāmies uz starta pretīm Ungāru komandai . Es trasē devos pirmā un smagā cīņā ieguvu pirmo punktu Latvijas labā . Aiz manis uzreiz brauca Miks Zvejnieks kurš arī apsteidza savu Ungāru pretinieku . Armands Zariņš un Agnese Āboltiņa trasē nokrita , bet tākā es un Miks bijām uzrādījuši labāko meiteņu un labāko zēnu laiku tad mēs kvalificējāmies uz nākamo braucienu . Dodoties uz startu satraukums bija daudz lielāks , jo mums bija jāstājas pretim ar Austriešu komandu . Es devos trasē cīnoties ar Austriešu meiteni kura pirmajā dienā uzvarēja giganta disciplīnas sacīkstes . Nepametu cīņu līdz finiša līnijai , tomēr Austriete finišā bija labāka. Miks Zvejnieks stājās pretim labākajam Austrijas braucējam Marco SCHWARZ. Līdz trases vidus daļai abi gāja pilnīgi vienā solī , taču beigās Miks izvirzījās vadībā . Kas deva rezultātu 1:1. Un pēkšņi visas dalībvalstis un skatītāji bija ar atplestām acīm un mutēm! Aplausi un apsveikuma vārdi vēl 2 dienas slavēja Miku par šo rezultātu. Agnese un Armands nepadevās un cīnijās līdz beigām , taču Latvijas komandai nācās piekāpties Austriešiem un kopā ierindojās 9. vietā .
Ne tikai slēpošanā, bet arī citos sporta veidos sacīkstes bija beigušās un tas nozīme ka jau atkal visi tikāmies lielajā stadionā , bet šoreiz , lai klausītos noslēguma ceremonijas runu. Pēc noslēguma vārdiem sākās maza diskotēka un visi sportisti sāka mainīties ar katras valsts piespraudītēm vai suvenīriem .
Tā bija neaizmirstama nedēļa . Dzīvot kopa un sacensties ar labākajiem Eiropas jauniešu sportistiem bija interesants un neaizmirstam piedzīvojums . Ieguvām lielisku pieredzi un arī mazu ieskatu uz šāda veida sacīkstēm . Domāju , ka gandrīz vsiem sportistiem šis notikums deva vēl lielāku gribasspēku cīnities par biļeti uz Olimpiskajām spēlēm Sočos .